Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Visvairāk izplatību veicina cilvēka veikta darbība vai bezdarbība, tāpēc aicinām būt atbildīgiem darbu plānošanā un veikšanā, kur var būt invazīvais latvānis, kā arī pamanīt un savu iespēju robežās ietekmēt to, kas notiek apkārt, informējot darbu veicējus vai problēmgadījumos griežoties pie uzraugošajām institūcijām.Plašāka informācija pieejama šeit.
Latvāņa izplatības ierobežošanas metodes
1.mehāniskā (M) – ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, veicot mehāniskas darbības – ziedu čemura nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulčēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi (aršanu, kultivēšanu, frēzēšanu, lobīšanu, ecēšanu un šļūkšanu);
2. ķīmiskā © – ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus;
3. bioloģiskā (B) – ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, izmantojot bioloģisko organismu savstarpējo biotisko mijiedarbību – noganīšanu;
4. kombinētā (K) – ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumu kopumu, kas papildina viens otru (mehāniskā, ķīmiskā, bioloģiskā) vai nav lietojami atsevišķi.
Latvāņu ierobežošana, izmantojot integrēto augu aizsardzības metodes pielietojumu, skatīt šeit.
Vietās, kur nav iespējams veikt latvāņu ierobežošanu (mežmalās, stāvās nogāzēs, mitrās un citās ierobežotās vietās) izmantojot traktortehniku, iespējams latvāņus pļaut ar rokas instrumentiem. Ar rokas instrumentiem ieteicams pļaut, kad latvāņi sasnieguši 15–20 cm augstumu, vidēji ik pēc 2–3 nedēļām atkarībā no latvāņu augšanas ātruma. Pļaušana ziedkopas ziedēšanas sākumā ir līdzvērtīga trīsreizējai latvāņu appļaušanai, taču jāņem vērā, ka pļaujot šajā laikā risks apdedzināties palielinās.
Atsevišķi augošus latvāņus, nelielas latvāņu audzes iespējams ierobežot pielietojot dažādus rokas instrumentus. Viens no tiem – garā kātā iestiprināts rokas zāģītis, kuram papildus uzasināta līdzenā mala kā nazim. Resnākos latvāņa stublājus iespējams nozāģēt. Savukārt latvāni atlapot vai nogriezt zieda čemuru iespējams izmantojot zāģa uzasināto malu.
Ziedu čemura nogriešanu lieto atsevišķu latvāņu, nelielu audžu ierobežošanai un vietās, kur nevar izmantot tehniku vai ķīmisko ierobežošanas metodi, vai kā papildu paņēmienu.
Ziedu čemuru nogriež latvāņa galvenās ziedkopas ziedēšanas sākumā vai tad, kad aizmetušās sēklas, bet tās vēl nebirst. Ziednešus nogriež, izmantojot darba rīku garā kātā, kura galā piestiprināts ass asmens vai šķēres (kādas tiek izmantotas augļu koku zaru nogriešanai), vai mačeti, bet vispirms ieteicams latvāni atlapot. Nogrieztais zieda čemurs, ja tam jau ir sēklas, ir jāiznīcina, lai tās neizplatītos tālāk. Ir novērots, ka latvānim novācot zieda čemuru pēc iespējas vēlāk, bet nepieļaujot sēklu nobiršanu zemē, tas nākamajā gadā vairs neaug.
Pavasarī, kad latvāņi ir lapu rozetes formā, viens no efektīvākajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem ir latvāņu ierobežošana, izmantojot mehānisko latvāņu izplatības ierobežošanas metodi, – latvāņu centālās rozetes izduršana ar lāpstu. Šo paņēmienu var lietot atsevišķi augošu augu iznīcināšanai vai nelielu audžu ierobežošanai, kā arī vietās, kur nevar izmantot tehniku – grāvmalās, ūdeņu tuvumā, jaunaudzēs un saimniecībās, kur nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.
Lai iznīcinātu latvāņu ziemotspējīgos dzinumus, auga centrālās rozetes izduršanu veic ar lāpstu vai speciāli izgatavotu duramo apmēram 10 cm zem augsnes virskārtas. Strādājot pavasarī, jārēķinās, ka šis darbs būs jāveic atkārtoti sezonā vismaz 2–3 reizes, jo iespējama latvāņu atjaunošanās, toties strādāt ir vieglāk un drošāk.
Noklāšanu ar melnu, gaismas necaurlaidīgu plēvi vai citu gaismas necaurlaidīgu materiālu, lieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu audžu ierobežošanai un vietās, kur nevar izmantot citus paņēmienus. Šo paņēmienu vislabāk sākt pielietot veģetācijas perioda sākumā (aprīlī, maija sākumā) atsevišķi augošos latvāņus vai latvāņa audzi noklājot ar gaismas necaurlaidīgu materiālu un nostiprinot to pret vēja iedarbību. Tādējādi, pārtraucot fotosintēzes procesu, aiziet bojā gan pieaugušie latvāņi, gan tā dīgsti. Paņēmienu izmanto apmēram 1–2 gadus līdz latvāņa iznīcināšanai.
Noganīšanai izmanto liellopus, zirgus, aitas un kazas (piemēram, pavasarī, latvānim sadīgstot, 20–30 aitas/ha, jūnija beigās 5–10 aitas/ha). Noganīšanu uzsāk agri pavasarī. Ļoti piesārņotās platībās, kurās lopi nespēj apēst visus latvāņus, ieteicams vismaz reizi sezonā pļaut vai lietot citus latvāņa ierobežošanas paņēmienus.
Augsnes apstrādi veic lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kur iespējams izmantot tehniku, no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Augsnes apstrāde veicina latvāņa sēklu dīgšanu, tāpēc nogriež un sagraiza ilgi augušo latvāņu saknes, iestrādā latvāni augsnē. Apstrāde nerada iespēju jaunajiem latvāņiem nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecajiem neļauj uzkrāt barības vielas.
Augsnes virskārtas frēzēšana, kas redzama attēlā, tika veikta 2013. gada augustā zemes gabalā “Puskas”, Siguldas pagastā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiks izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.
.JPG)
Ja iespējams, ar latvāņiem invadētās teritorijās izmanto traktorvilkmes tehniku. Ieteicams ar traktorvilkmes tehniku tos pļaut 2–3 reizes veģetācijas periodā atkarībā no latvāņu augšanas ātruma. Labākus rezultātus iespējams sasniegt, pielietojot latvāņu pļaušanu – smalcināšanu latvāņu ziedēšanas sākumā.
Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus veic pilngadīga persona.Veicot latvāņa ierobežošanas pasākumus, pasākumu veicējs lieto:
- individuālos darba aizsardzības līdzekļus (šķidrumu necaurlaidīgu apģērbu, gumijas zābakus, gumijas aizsargcimdus, neaizsvīstošu sejas aizsargmasku un aizsargbrilles, kas aizsargā pret latvāņa šūnsulas nokļūšanu uz sejas);
- ūdeni un ziepes aprīkojuma atbrīvošanai no latvāņa šūnsulas.
Pēc pasākumu veikšanas individuālos darba aizsardzības līdzekļus, tehniku, iekārtas un instrumentus noskalo ar ūdeni noteiktā secībā, lai nepieļautu nejaušu latvāņa šūnsulas saskari ar atklātām ķermeņa daļām. Ja latvāņa šūnsula:
- ir nokļuvusi uz ādas, cietušais izsargājas no atkārtotas saskares ar augiem un cenšas izvairīties no tiešiem saules stariem un apgaismojuma, kas veicina audu bojājumus;
- ir skārusi atklātās ķermeņa daļas, tās nekavējoties mazgā ar ūdeni un ziepēm 15 minūtes. Ja latvāņa šūnsula ir izsūkusies cauri apģērbam, cietušais atbrīvojas no šā apģērba vai apģērba daļas un skartās ķermeņa daļas mazgā ar ūdeni un ziepēm 15 minūtes;
- ir nonākusi acīs vai uz mutes gļotādas, nekavējoties skalo acis vai muti ar tīru ūdeni.
Cietušais pēc saskares ar latvāņa šūnsulu uzturas vēsās, aptumšotās telpās vai ēnā, uzsedz vieglu, tīru kokvilnas audumu un dzer daudz šķidruma (minerālūdeni, ūdeni, siltu tēju).